Vairāk nekā pirms 2000 gadiem, ķelti svinēja savu jauno gadu, gada 1 novembrī, kas iezīmēja beigas ražas sezonā. Ķelti ticēja, ka naktī pirms New Year (Samhain) plīvurs starp dzīvo un mirušo neskaidra, ļaujot spokiem, lai spokoties zemi un kaitējumu kultūraugiem. Lai izvairītos no atzītas pārdabisks spirtu, cilvēki rotāja vampīrisks maskas un kostīmus, kad viņi riskēja veic pēc tumsā.

Eiropas imigrantus, ko muitas līdzi uz Ameriku, bet tāpēc, ka agri New England jāsaglabā stingras protestantu ticības sistēmas, svinēt Halloween ar koloniālo laiku bija ļoti ierobežota.

Laika gaitā izteikti amerikāņu versiju Halloween sāka parādīties kā kultūru melded. Halovīni biežāk Merilendas un dienvidu kolonijās, ar pilsoņiem, piedaloties sabiedrības ražas svētkus, stāsta stāstus par mirušu, dejošana, dziedāšana un stāsta viens otra likteni. Halovīni vēl nav atzīmēta visur, bet katru gadu samazinās svinībām bija kopīgi.

Ar ierašanos miljoniem īru imigrantu Amerikā (sakarā ar kartupeļu bads un 1846), Halloween beidzot satvēra kā valsts svētkiem. Interesanti, ka pirmais veikals nopirka Helovīna kostīms nav kļuvis pieejams, līdz 1.930's.

Papildus wearing costumes, daudzi no šodienas citu Halloween tradīcijas var izsekot ar seno ķeltu "Day of Dead", tostarp bobbing āboliem, triks-vai-ārstēšanā, griežot dārzeņus (ķelti lietots rāceņi, bet ķirbji tika vieglāk pieejama jau amerikāņu imigrantiem) un dzeramo sidrs.

Šis ieraksts tika publicēta piektdiena, oktobris 31, 2008 at 1:07 un ir iesniegts saskaņā ar Halloween, brīvdienas. Jūs varat sekot atbildes uz šo ierakstu, izmantojot 2,0 RSS barību atbildes. Jūs varat atstāt atbildi, vai Trackback no savas vietas .